Vai LBN LBN 201-15 noteikums 165.3. "liftu šahtās būves daļā, kurā ir 2. vai 3. veida dūmaizsargāta kāpņu telpa" ir raksturīgs visām ES likumdošanām vai unikals Latvijai?
Īsā atbilde: šāds formulējums un prasība nav raksturīga visām ES valstīm – tā ir būtībā nacionāla (Latvijas) prasība, lai gan tās pamatā ir kopīgi Eiropas ugunsdrošības principi.
Detalizētāk:
Eiropas Savienībā nav vienotas, tieši piemērojamas būvnormatīvu sistēmas tādām detaļām kā:
liftu šahtu novietojums,
konkrēti kāpņu telpu veidi (2. vai 3. veida dūmaizsargātas kāpņu telpas),
šo elementu savstarpējā kombinācija.
ES līmenī pastāv:
pamatprasības būvēm (piem., Regula (ES) Nr. 305/2011 – CPR),
standarti (EN), kas attiecas uz materiāliem, liftiem, iekārtām,
direktīvas (piem., Lifta direktīva 2014/33/ES), kas regulē liftu drošību kā iekārtu.
👉 Ēku plānojuma un ugunsdrošības risinājumi paliek dalībvalstu kompetencē.
Latvijas LBN 201-15:
izmanto vietējo kāpņu telpu klasifikāciju (2. un 3. veida dūmaizsargātas kāpņu telpas),
nosaka konkrētu telpisku sasaisti starp liftu šahtu un šāda tipa kāpņu telpu.
Šāda:
terminoloģija,
numerācija,
precīzs nosacījums
➡️ ir raksturīga tieši Latvijas normatīvajai sistēmai.
Jā – funkcionāli līdzīgas, bet:
citā terminoloģijā,
citā struktūrā,
ar citu normatīvo loģiku.
Piemēram:
Vācijā – Musterbauordnung, DIN 4102, DIN 18065 (kāpnes, dūmu kontrole),
Francijā – Code de la construction et de l’habitation,
Skandināvijā – funkcionālās prasības ar lielāku projektētāja atbildību.
Tur parasti tiek prasīts, lai:
evakuācijas ceļi būtu aizsargāti no dūmiem,
lifti nepasliktinātu dūmu izplatību,
noteiktos gadījumos būtu atsevišķi ugunsdrošie vestibili vai šahtu ventilācija.
➡️ Bet ne ar identisku normu “liftu šahtās būves daļā, kurā ir 2. vai 3. veida dūmaizsargāta kāpņu telpa”.
🔹 Princips (dūmu neiekļūšana evakuācijas ceļos) – kopīgs ES
🔹 Konkrētais risinājums, klasifikācija un formulējums – nacionāls
🔹 LBN 201-15 165.3. punkts – Latvijas normatīvais risinājums, nevis ES “standarts”
Ko Latvija iegūst šādi aizsargājot pie virsspiediena aizsargātām kāpņu telpām atrodošās liftu šahtas?
Latvija ar šādu prasību iegūst nevis “papildu drošību abstrakti”, bet ļoti konkrētu uguns- un dūmu kontroles efektu, kas balstīts uz praktisku risku mazināšanu augstceltnēs un sarežģītās ēkās.
Izskaidrošu pa punktiem.
Virsspiediena kāpņu telpa (2. un īpaši 3. veids) darbojas tikai tad, ja:
spiediena gradients ir paredzams,
nav blakus telpu ar nekontrolētu gaisa apmaiņu.
Lifta šahta:
ir vertikāls kanāls pa visu ēku,
ugunsgrēkā kļūst par “dūmu skursteni”,
rada spēcīgus vilkmes efektus.
➡️ Aizsargājot liftu šahtu tajā pašā būves daļā, Latvija:
novērš virsspiediena “izsūkšanu” uz šahtu,
saglabā aprēķināto spiediena starpību kāpņu telpā.
Bez šī nosacījuma virsspiediena sistēma var formāli eksistēt, bet funkcionāli nestrādāt.
Praksē:
lifta durvis nekad nav pilnīgi hermētiskas,
šahtā nonākušie dūmi ātri izplatās pa stāviem,
atverot durvis kāpņu telpā, dūmi tiek ievilkti, ja spiedieni nav saskaņoti.
Aizsargājot liftu šahtu:
tiek samazināta dūmu ieplūde kāpņu telpā durvju atvēršanas brīžos,
kāpņu telpa saglabājas lietojama ilgāk.
➡️ Tas tieši palielina laiku drošai evakuācijai, kas ir kritiski augstām ēkām.
Virsspiediena kāpņu telpas Latvijā bieži tiek projektētas arī kā:
ugunsdzēsēju piekļuves ceļš,
vieta, no kuras kontrolē uzbrukumu ugunsgrēkam.
Ja lifta šahta:
ir tajā pašā būves daļā,
bet nav dūmaizsargāta,
tad:
dūmi var ieplūst kāpņu telpā augšējos stāvos,
samazinās redzamība,
samazinās drošība ugunsdzēsējiem.
Latvijas pieeja: ➡️ palielina kāpņu telpas uzticamību kā “drošu mugurkaulu” visai ēkai.
Daudzās valstīs paļaujas uz:
lielāku ventilācijas jaudu,
sarežģītākiem aprēķiniem,
dūmu modelēšanu.
Latvijas LBN pieeja ir konservatīvāka:
vispirms arhitektoniski ierobežot risku,
tikai pēc tam paļauties uz inženiertehniskiem risinājumiem.
➡️ Rezultāts: mazāka atkarība no sistēmu perfektas darbības ugunsgrēkā.
Šī prasība dod:
vienkāršāku ekspertīzi (mazāk subjektīvu interpretāciju),
mazāku risku kļūdainam projektam,
prognozējamāku būves uzvedību ugunsgrēkā.
Citiem vārdiem:
Latvija izvēlas noteiktu telpisku disciplīnu, lai garantētu virsspiediena kāpņu telpas efektivitāti bez sarežģītas ugunsdinamikas pierādīšanas.
Latvija ar šo prasību nodrošina, ka virsspiediena kāpņu telpa patiešām strādā kā paredzēts – ne tikai uz papīra, bet reālā ugunsgrēkā –, novēršot liftu šahtas kā nekontrolēta dūmu kanāla ietekmi.